Daugavpils, Latvijas otrā lielākā pilsēta, atrodas Daugavas upes krastā valsts dienvidaustrumu daļā 232 km. attālumā no Latvijas galvaspilsētas Rīgas. Pilsēta vairākkārt ir mainījusi nosaukumu: Dinaburga (1275 – 1656; 1667 – 1893), Borisogļebova (1656 – 1667), Dvinska (1893-1920), Daugavpils (no 1920.g.).
Pilsētas vēstures pirmsākumi meklējami viduslaikos, kad latvju zemes iekaroja vācu krustneši. Atskaņu hronikā minēts, ka Dinaburgas pili 1275. gadā dibināja Livonijas ordeņa maģistrs Ernsts fon Ratcburgs pie tirdzniecības ceļa, kas atradās uz krievu un poļu zemju robežām. Pils kļuva par svarīgu nocietinājuma punktu, kuram blakus izveidojās tirgotāju apmetne
Visnozīmīgākās pārmaiņas Dinaburgas saimnieciskajā dzīvē ienesa dzelzceļa izbūve - 1860. gadā dzelzceļa līnija Pēterburga-Varšava savienoja Dinaburgu ar Pēterburgu, bet 1862. gadā ar Varšavu, 1861. gadā sliežu ceļš savienoja Rīgu un Dinaburgu. 1893. gadā ar Krievijas imperatora Aleksandra III pavēli Dinaburgu pārdēvēja par Dvinsku. 19 gs. beigās – 20. gs. sākumā Dvinska kļuva par Krievijas Ziemeļrietumu daļas lielāko rūpniecības un kultūras centru. 1913. gadā pilsētā dzīvoja 112 848 cilvēki (vairāk, nekā Minskā).
1. pasaules kara laikā Dvinska bija piefrontes pilsēta, te dislocējās 5. krievu armijas štābs. Pilsēta pamatīgi cieta karadarbību rezultātā, iedzīvotāju skaits strauji saruka, daudzas ražotnes tika pārceltas prom. No 1918. gada februāra līdz decembrim Dvinskā dislocējās vācu karaspēki, pēc tam pilsētu ieņēma boļševiki